Nav konkrētas atbildes kurā kontinentā vai valstī cilvēki pirmie sāka lietot lokus un bultas konkrētas atbildes nav. Izrakumi un seno apmetņu vietās atrastie zīmējumi klintīs liecina, ka loku cilvēks iepazinis jau akmens laikmetā. Zinātnieki uzskata, ka ar loka izgudrošanu tika sperts milzīgs solis uz priekšu cilvēces attīstības vēsturē. Cilvēks iemācījās raidīt bultas vairāku simtu soļu tālumā, lai glābtu savu dzīvību cīņā ar plēsīgajiem zvēriem un ienaidniekiem, tos lietoja medībās un karos.

Par loku sarežģīto konstrukciju, izgatavošanas tehnoloģiju, šāvēju augsto meistarību un bultu lidojumu tālumu var spriest ne tikai no arheoloģiskiem izrakumiem, bet arī no daudzu tautu eposiem, aprakstiem un leģendām. Loka šaušana ir viena no vecākajām mākslām. Pierādījumi par loka izmantošanu senatnē ir atrasti visur pasaulē, pat Austrālijā, kaut gan pastāvēja uzskats, ka tur loki netika izmantoti. Lai gan loka šaušana ir radusies akmens laikmetā, tomēr pirmie zināmie loka un bultas izmantotāji ir senie ēģiptieši, kuri to izmantoja jau pirms 5000 gadiem. Jau 1200 gadā p.m.ē hiti gatavoja lokus, kauri tiem deva iespēju kļūt par bīstamiem pretiniekiem. Arī viņu kaimiņi asīrieši loku izmantoja diezgan bieži. Ķīnā loka šaušana aizsākās Shangu dinastijas valdīšanas laikā (1766- 1027.g.p.m.ē.), bet jau Chau dinastijas valdīšanas laikā (1027 – 256g.p.m.ē) tika atbalstītas sporta loka šaušanas sacensības un turnīri. 6 gs. ķīnieši ar loka šaušanas mākslu iepazīstināja arī japāņus, kuri to ne vien pieņēma, bet arī radīja iespaidīgus jauninājumus šaušanas tehnikas pilnveidošanā. No šī laika viena no japāņu tradicionālajām mākslām bija kyujussu (loka māksla), tagad pazīstama kā kyudo (loka ceļš). Kyudo mākslu mūsdienās turpina mācīt tradicionālajās manierēs. Grieķu – romiešu laikmetā loks tika izmantots personīgajām vajadzībām, medībām un karam.

Eiropā pirmās zināmās loka šaušanas sacensības tika rīkotas Finsburijā, Anglijā 1583.g. un tajās piedalījās ap 3000 dalībniekiem. Tajā laikā jau bija skaidri zināms, ka loks kā ierocis piederēja pagātnei, jo tika izgudrotas šaujampulveris un ugunsieroči. Tomēr tiek uzskatīts, ka loka šaušana kā sporta veids radās Šveicē 15.gadsimtā. Mūsdienu sacensību noteikumi sāka veidoties 19.gs, kad sāka veidoties loka šāvēju nacionālie klubi un notika regulāras sacensības. Tomēr vajadzēja daudzus gadu desmitus, līdz loka šaušanā notika pirmās Pasaules meistarsacīkstes (1931.gadā, Polijā), kuru laikā septiņu valstu pārstāvji nodibināja Starptautisko Loka Šaušanas Federāciju – FITA (franču valodā – Federation Internacionale de Tir a l’Arc), izstrādāja un apstiprināja Starptautiskos loka šaušanas sacensību noteikumus. Šodien FITA ir internacionāla loka šaušanas federācija un tā regulē loka šaušanu visā pasaulē. Tās sastāvā ir vairāk nekā 130 dalībnieku – dažādu valstu loka šaušanas federāciju un asociāciju.

Loka šaušana Olimpisko spēļu programmā parādījās ar pārtraukumiem. Pirmo reizi 1800.g., pēc tam 1904.g., 1908.g., 1920.g. un no 1972.g. līdz mūsu dienām. Interese par loka šaušanu bijušajās PSRS republikās sākās pēc 1957.gada III Vispasaules jaunatnes draudzības spēlēm, kuras notika Maskavā un kuru programmā kā paraugdemonstrējums bija iekļautas sacensības šaušanā ar loku. 1967.gadā FITĀ iestājas arī PSRS.

Loka šaušana kā sporta veids Latvijas teritorijā sāka izplatīties no 1960.gada, kad tai sāka pievērsties salīdzinoši liels interesentu skaits (vairāk nekā 100, bet jau 1963.g. vairāk nekā 1000), neskatoties uz to, ka nebija inventāra un profesionālu treneru un patiesībā tie bija diletanti šajā jomā. Tikai pateicoties tieši šiem entuziastiem par loka šaušanu Latvijā var spriest kā par sporta veidu. Latvija bija viena no pirmajām Padomju Savienības republikām, kurā sāka attīstīties šis sporta veids un veidoties Loka šaušanas sekcijas. Pirms 1960.gada loka šāvēju grupas bija izveidojušās tikai Maskavā un Ļvovā. Par loka šaušanas kā sporta veida Latvijā “dzimšanas dienu” var uzskatīt 1960.gada 12.martu, kad avīzē “Sports” tika ievietots raksts  “Organizējas jauns sporta veids”, kas vēstīja, ka: “Republikas Lietišķo sporta veidu skola (RLSS) sākusi organizēt jaunu sporta veidu – loka šaušanu”. Viens no loka šaušanas pionieriem Latvijā – sporta meistars vieglatlētikā N.Krjučkovs uzņēmās organizēt un vadīt nodarbības loka šaušanā. Pirmie treniņi notika RLSS, Rīgā, Ēveles ielā 13. Lai taupītu papīra mērķus, paši dalībnieki no salmu pinumiem bija izgatavojuši un nokrāsojuši vairākus mērķus. 1960.gada 7.jūnijā Latvijā notiek pirmās oficiālās sacensības. 1961.gadā. 29. augustā Dinamo stadionā notiek pirmās starptautiska mēroga sacensības. 1962.gada sākumā pie Latvijas PSR Sporta komitejas izveidojas atsevišķa Loka šaušanas komiteja. Sākot ar 1963.gada 1.janvāri loka šaušanas sporta klasifikācijā ievieš “Sporta meistara” normu.

1963.gada 20.novembrī plkst. 17-os Rīgas Tramvaju trolejbusu parka (TTP) aģitpunktā Klijānu ielā tiek sasaukta Latvijas loka šaušanas federācijas dibināšanas sapulce un tiek nodibināta Latvijas loka šaušanas federācija – LLŠF. 1963.gada beigās Latvijā ir daudzi kvalificēti loka šaušanas sacensību tiesneši un vairāk nekā 100 sabiedrisko instruktoru, kuri darbojas Rīgā, Liepājā, Cēsīs, Jelgavā, Rēzeknē, Gaujienā un Smiltenē. 1964. gada vasarā loka šaušanu iekļauj Rīgas sporta spēļu programmā. 1965.gada 21.februārī Rīgā tiek organizētas pirmās loka šaušanas biatlona sacensības. 1965.gadā daļa no Latvijas loka šāvējiem piedalās Rīgas kinostudijas filmas “Robina Huda bultas” uzņemšanā. Reizē ar Padomju Savienības sabrukumu loka šaušana Latvijā un Baltijas valstīs kopumā sāk iznīkt. 1994.gada Latvijas loka Šaušanas federācija iestājas Starptautiskās Loka šaušanas federācijā. 1995.gadā notiek Pasaules čempionāts telpās Birmingenā, Anglijā. Latvijas starts tajā ir kā pēdējā agonija un pēc čempionāta viss pilnībā pajūk. Paliek četri cilvēki, kuri turpina trenēties individuāli – privātmāju pagalmos, brauca uz sacensībām Lietuvā un Igaunijā.

No 1997.gada tiek reorganizēta LLŠF un regulārus treniņus uzsāk neliela interesentu grupiņa. No 1998.gada sāk veidoties klubi, organizēti regulāri treniņi, rīkotas sacensības, LLŠF nokārto parādus ar FITA, startē kontinentālajos čempionātos, izcīna medaļas augsta ranga sacensībās, vadošie treneri sekmīgi ir pabeiguši mācības Sporta Pedagoģiskajā Akadēmijā, piedalās Starptautiskajos loka šaušanas treneru semināros un saņem sertifikātus. Loka šaušanas sporta attīstība Latvijā turpinās un ir sākusies trešā loka šaušanas sporta atdzimšana, ko apstiprina arvien pieaugošie rezultāti, panākumi vietēja, starptautiska un pasaules mēroga sacensībās, kā arī sponsoru un laba vēlētāju atbalsts.

Loka šaušana plaukst un zeļ!